Kaimiņattiecību lielā, bet nenovērtētā nozīme
Latvijas iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas apkaimē ir viegli uzsākt dažādas aktivitātes kopā ar kaimiņiem, atzīst, ka viņu vispārējā laimes sajūta ir vidēji par 26% augstāka nekā pārējiem. Labas kaimiņattiecības var būtiski pozitīvi ietekmēt cilvēku labklājību, bet sociālo barjeru pārvarēšana un dažādu kopīgu aktivitāšu īstenošana vairo laimes un drošības sajūtu.
“Kā liecina “Bonava” pētījums, pat tāds mazs žests kā vienkārša sasveicināšanās var būtiski ietekmēt pašsajūtu un līdz ar to kopējo labklājību. Tā kā tuvi draugi un ģimenes locekļi, iespējams, dzīvo attālāk, šī mazā ikdienas komunikācija ar kaimiņiem ir svarīga drošības sajūtai un saiknei ar sabiedrību, kurā dzīvojam. Kā rāda pētījuma rezultāti, cilvēki, kuri biežāk sazinās ar saviem kaimiņiem, apgalvo, ka ir ne vien laimīgāki, bet arī jūtas drošāk savā apkaimē, savukārt drošības sajūta ir faktors, ko cilvēki vērtē kā vissvarīgāko, lai viņiem patiktu atrasties savā apkaimē un lai viņi tur justos kā mājās,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
Iesaistīšanās, dalīšanās un palīdzēšana
Tie, kuri pēdējās nedēļas laikā socializējušies ar kaimiņiem ārpus mājām, jūtas par 104% laimīgāki nekā tie, kuri ar kaimiņiem nav pavadījuši kopīgu laiku vairāk nekā gadu, rāda aptaujas rezultāti. Turklāt cilvēki, kas dzīvo apkaimēs, kurās valda harmoniskas kaimiņu attiecības, jūtas vidēji par 36% laimīgāki savā apkaimē un par 28% laimīgāki kopumā.
“Ko tad cilvēki ir ieinteresēti darīt kopā ar kaimiņiem? Kā rāda “Bonava” pētījums, cilvēkus visvairāk interesē saviesīgi pasākumi un kopīga apkārtnes uzkopšana. Tas apliecina, ka, projektējot dzīvojamās ēkas, ir svarīgi paredzēt vietu kopīgām aktivitātēm – vietu sportošanai, bērnu rotaļlaukumus, zaļās atpūtas zonas, pastaigu trases,” saka Kaspars Ekša.
Galvenās aktivitātes, kurās latvieši labprāt iesaistās kopā ar kaimiņiem, ir apkārtnes uzkopšana un labiekārtošana, piemēram, krāsošana, ravēšana vai tīrīšana (32%), un dažādi saviesīgi pasākumi (28%). Latvieši ar kaimiņiem mīļuprāt dala dažādas ārtelpas – lapenes (31%) un grila zonas (26%), kā arī trenažieru zāles (23%), darbarīkus, siltumnīcas un dārzus (14%), spēļu istabas, kinozāles (13%) un sporta inventāru (11%).
Laimes pamatā – drošība
Drošības aspekts kontekstā ar starptautiskajiem notikumiem nu jau vairāk nekā gadu ir īpaši aktuāla tēma, lai cilvēki justos laimīgi. Vienlaikus mūsdienās pieaug interese par pilsētvides dizainu un ilgtspēju, izceļot drošību kā būtisku vērtību, ko atstāt arī nākamajām paaudzēm. Pētījums pierāda, ka pastāv saikne starp laimīgām, ilgtspējīgām un veselīgām vietām. Piemēram, Latvijas iedzīvotāji, kuri uzskata, ka viņu apkaimē tiek atbalstīts videi draudzīgs un ilgtspējīgs dzīvesveids, ziņo, ka savā apkaimē jūtas par 33% laimīgāki. Savukārt tie, kuri uzskata, ka viņu apkaimē tiek atbalstīts veselīgs dzīvesveids, ziņo, ka savā apkaimē jūtas par 25% laimīgāki.
“Daudzām aktivitātēm, ko veicam savā apkaimē, piemēram, apkārtnes uzturēšanai, telpu un lietu koplietošanai un palīdzības sniegšanai kaimiņiem, ir pozitīva ietekme vietējā, personīgajā un starppersonu līmenī. Pēdējā laikā tiek uzsvērts, ka iesaistei kopienās un sabiedriskajām aktivitātēm var būt liela ilgtermiņa ietekme globālā līmenī. Daudzi kopienas projekti, piemēram, kopienas dārzi, automašīnu koplietošana, maiņas veikali un remonta kafejnīcas, spēlē nozīmīgu lomu emisiju samazināšanā, kā arī uzlabo iedzīvotāju veselību un labklājību, vienlaikus samazinot nabadzību un palielinot vietējo kontroli. Tādējādi, vairāk iesaistoties “apkārtnes laimi pastiprinošās” aktivitātēs, mēs visi varam veicināt pozitīvas pārmaiņas un padarīt pasauli laimīgāku, ilgtspējīgāku un vienlīdzīgāku,” uzsver Ekša.
* Pētījumu Happy Quest Survey veica “Bonava”, stratēģijas un analīzes birojs “United Minds” un tirgus izpētes aģentūra “Nepa” 2021./2022. gada ziemā, aptaujājot 6590 cilvēku Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā un Latvijā.
Titulfoto avots: pexels.com