Laimīgas apkaimes

Ikdienas ērtībām - Funkcionālas vajadzības

Funkcionālās vajadzības ir tās, par kurām mēdzam gausties saviem draugiem vai radiem. Piemēram, ka regulāri trūkst laika, lai izmazgātu drēbes. Vai nevaram atrast brīvu autostāvvietu pietiekami tuvu mājām. Ja šīs pamatvajadzības netiek savlaicīgi risinātas un novērstas, ilgtermiņā būtiski var mazināties laimīgu emociju veidošanās kā ģimenē, tā arī apkārtnē, kurā dzīvojam. Saskaņā ar 2019. gada aptaujas rezultātiem kultūra un atpūta ir tie procesi, kas cilvēkiem vairo emocionālo labsajūtu un paaugstina laimes rādītājus.  

Holistiskā jeb garīgā veselība - Emocionālās vajadzības

Veselīgs dzīvessveids ir laimīgs dzīvessveids. Fiziskās aktivitātes ir viens no svarīgākajiem faktoriem  tā uzturēšanā. Taču ķermenis, prāts un vide nav atsevišķi elementi. Gluži otrādi, tie ir savstarpēji saistīti un ietekmē viens otru, radot pozitīvu kombināciju laimes labsajūtas veidošanai.

Laimes indeksa aptaujas dati liecina, ka tādi faktori kā daba un miers ierindojas saraksta augšgalā. Dabas tuvums palīdz ne tikai mazināt stresu, bet arī stimulē radošo domāšanu, uzlabo pašsajūtu un, kā tautā saka,  attīra galvu. Droši varam paredzēt, ka iedzīvotājiem dabas – mežu, parku un apzaļumotu teritoriju – tuvums būs viena no lielākajām prioritātēm arī pārskatāmā nākotnē.

Vientulība - Plaisa Laimes Mājā

Jēdziens ’vientulība’ 16. gadsimtā raksturoja cilvēkus, kuri ilgu laiku atturējās no sabiedrības. Tas izvērtās bailēs, jo šie cilvēki zaudēja drošības sajūtu, ko sniedza tuvākā apkārtne un vide, kurā viņi dzīvoja. Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un laimei joprojām ir nepieciešama citu cilvēku klātbūtne. Taču mūsdienu dzīvesstils šo vajadzību ļauj apiet. Moderno tehnoloģiju iespaidā daudzi atkal piekopj vientuļnieka dzīvesveidu un attālinās no sabiedrības. Cilvēki kļūst vientuļāki, un tas ietekmē gan veselību, gan arī laimes līmeni. Vienlaikus mazinās arī tuvākās apkārtnes iedzīvotāju savstarpējā komunikācija. Taču mēs saskatām iespēju uzlabot situāciju un palīdzēt cilvēkiem satuvināties.

Kopienas izveide - Iedzīvotāju vajadzības

Apkaime, kurā mēs dzīvojam, ir mūsu draugs. Lai šī draudzība uzplauktu, ir nepieciešama savstarpējā sapratne un spēja pieņemt mūs tādus, kādi esam. Viens no veidiem, kā to panākt, ir iesaistīties kopējās radošās aktivitātēs. Kāpēc gan nepievienoties vietējam grāmatu lasīšanas pulciņam, skriešanas entuziastiem vai dārzkopības faniem? Lai tas būtu iespējams, vispirms ir nepieciešama tam atbilstoša vide. Šādas vietas, kas ir ārpus cilvēka privātās zonas jeb koptelpas, ļauj socializēties ar kaimiņiem un iesaistīties aktivitātēs, kas ir kopīgas un saistošas. Eksperti šo jautājumu cenšas aktivizēt pilsētās un ciematos, lai palielinātu iedzīvotāju socializēšanos, tādējādi paaugstinot cilvēku laimi un labsajūtu. Šādas vietas var būt, piemēram, labiekārtoti dārzi un parki, atpūtas zonas, telpas hobijiem vai sportam.

Kaimiņattiecību mērķis: piederības sajūta - Dzīvesvides būtība

Kad drēbes ir izmazgātas, veselīgs dzīvessveids uzturēts un atradies arī laiks socializēšanās procesam, var uzskatīt, ka laimīgas dzīvesvietas līmenis ir sasniedzis savu augstāko pakāpi. Laimīgi cilvēki ir arī tie, kas uzņemas atbildību, iedvesmojot citus radīt laimīgāku apkaimi kopā. Viņi veido dažādus sabiedriskus pasākumus, ziemā notīra sniega no ceļa vai iestājas par atkritumu šķirošanu. Šo cilvēku iniciatīva nāk no sirds, un viņi ir tie, kuriem piemīt spēks un drosme veidot laimīgu sabiedrību vietā, kur tie dzīvo. Šis ir veids, kā arī tu vari pozitīvi ietekmēt procesus mūsdienu globalizētajā pasaulē. Apdomā, kādu vērtību un darbu tu esi gatavs dot vietai, kurā dzīvo?