22.07.2021, 15:27
Atbilde uz Latvijas novecojošā dzīvojamā fonda radītajiem izaicinājumiem ir jauni mājokļi, kurus projektu attīstītāji nereti raksturo ar vārdiem “ērts”, “kvalitatīvs”, “pieejams”. Ja par pirmajiem diviem vairumam potenciālo pircēju ir savs noteikts priekšstats, pieejamība nereti saistās tikai ar kādu atsevišķu specifisku aspektu, piemēram, cenu. Tomēr tas ietver daudz vairāk, stāsta nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
2020. gadā veiktais OECD mājokļu pieejamības pētījums Latvijā rāda, ka līdzekļu trūkuma dēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji spiesti dzīvot neapmierinošas kvalitātes mājokļos, jo nevar atļauties pārcelties uz jaunu vai izremontēt esošo dzīvesvietu.[1] Gan pētījumu rezultāti, gan nekustamo īpašumu tirgū redzamās tendences rāda, ka Rīgā jauni, ilgtspējīgi mājokļi, kas pieejami plašam sabiedrības lokam, ir ļoti nepieciešami. Tieši “pieejamība” ir viens no galvenajiem atslēgas vārdiem, kas būtu jāņem vērā nekustamo īpašumu attīstītājiem, radot jaunus dzīvojamo namu projektus.
Ko “pieejams” nozīmē cilvēkiem?
Cena. “Strauji novecojošā dzīvojamā fonda sekas Rīgā visasāk izjūt tieši tie, kam jauni mājokļi ir visvairāk nepieciešami, bet kuru rocība visbiežāk nav tik liela, lai iegādātos mājokli bez atbalsta, – jaunās ģimenes un jaunie profesionāļi, kuri iegādājas savu pirmo mājokli. Jaunu mājokļu iegādei gan ir iespējams iegūt atbalsta finansējumu no finanšu institūcijas “Altum”, kā arī īpaši izdevīgus nosacījumus no vadošajām Latvijas bankām, tomēr skaidrs ir viens – pārmērīgi augstas nekustamo īpašumu cenas daudziem iedzīvotājiem nav pa kabatai pat ar vispretimnākošāko atbalstu, tāpēc mājokļa cena ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, ar kuru nereti sākas pircēju izvēle. Ņemot vērā minēto, “Bonava Latvija” cenšas radīt tādus mājokļus, kur pircējs par konkurētspējīgu cenu iegūst maksimāli funkcionālu, ērtu un vienlaikus modernu dzīvesvietu,” stāsta Kaspars Ekša.
Vairums jauno projektu attīstītāju, plānojot un veicot ēku būvniecību, galvenokārt fokusējas uz peļņu, mājokļu pieejamības aspektu nereti atstājot otrajā plānā. Tas nozīmē, ka, veicot pamatīgas investīcijas, tiek uzbūvēti dārgi, pat ekskluzīvi mājokļi, ko var atļauties tikai maza iedzīvotāju grupa. “No biznesa viedokļa tas, protams, nav nekas nepareizs, taču tas nerisina mājokļu problēmu kopumā. “Bonava Latvija”, būvniecībā ieguldot tikpat, savukārt spēj radīt daudz lielāku skaitu mājokļu ar proporcionāli zemāku viena dzīvokļa cenu, ko var samaksāt arī cilvēki ar samērīgiem ienākumiem. Rezultātā tādā pašā laika posmā dzīvojamo fondu spējam papildināt ar daudz vairāk jaunu dzīvokļu vienībām, padarot iedzīvotājiem mūsu mājokļus pieejamākus,” norāda Ekša.
Vieta. Cena nebūt nav vienīgais faktors, kas liecina par mājokļa pieejamību. Kā atzīst Neils Balgalis, Latvijā pazīstamākā pilsētplānošanas uzņēmuma SIA “Grupa93” vadītājs, ikvienam mājoklim, lai to varētu uzskatīt par ērti sasniedzamu, būtu jāatrodas maksimāli 5–10 minūšu gājiena attālumā no izglītības iestādes, veselības aprūpes centra, tirdzniecības objekta un rekreācijas vietas, piemēram, parka, savukārt sabiedriskā transporta pieturvietai būtu jābūt sasniedzamai 3–5 minūtēs. Tiesa, ne visur šis nosacījums tiek ievērots.
“Lai izvēlētos patiešām pieejamu mājokli, pirms tā iegādes ir rūpīgi jāizvērtē, kāda ir apkārt esošā infrastruktūra. Cik laika prasīs mājupceļš pēc darba? Vai varēsiet ērti nokļūt mājās arī tad, ja automašīnu nāksies atstāt servisā? Vai katru rītu nebūs jāceļas stundu agrāk, lai aizvestu bērnus uz skolu, un, vai tad, ja aizmirsīsiet nopirkt pudeli piena, nenāksies gaidīt līdz nedēļas nogalei, kad plānots brauciens uz attālo pārtikas veikalu? Vai pagalmā ir pieejama stāvvieta un katru reizi nebūs jādomā, kur novietot mašīnu? Vai pēc nogurdinošas darba dienas vasaras tveicē būs, kur atvilkt elpu un izbaudīt dabas tuvumu? Ērti sasniedzama infrastruktūra, veselības aprūpes centru un tirdzniecības un pakalpojumu objektu pieejamība rada ne tikai laika patēriņa ietaupījumu, bet vienlaikus ļauj arī samazināt izdevumus, piemēram, degvielas izmaksas. Nereti mājokļa iegādes brīdī cilvēki tik ļoti koncentrējas uz glītu interjeru, skaistu skatu pa logu vai ekskluzīvu ēkas atrašanās vietu, ka aizmirst padomāt par praktiskiem sīkumiem, kas pēc tam skaudri atspēlējas ikdienā. Tomēr visus šos faktorus var apvienot, nodrošinot ne tikai skaistu, bet arī ērtu dzīvi, ko savos projektos arī cenšamies īstenot,” uzsver Kaspars Ekša.
Materiāli un plānojums. Pieejamība lielā mērā nozīmē arī mazākas dzīvokļu platības, līdz ar to mājokļa plānojumam un telpu iekārtojumam ir īpaši būtiska nozīme. Lielāks un plašāks dzīvoklis ne vienmēr nozīmē labāks. Bieži vien ekskluzīvajos lielizmēra mājokļos telpu plānojums ir nepārdomāts un nefunkcionāls, nereti novedot pie tā, ka daļa platības nemaz netiek pilnvērtīgi izmantota. Spilgts piemērs ir dzīvokļi ar lielajiem koridoriem un plašajām guļamistabām, kur cilvēki ikdienā pavada ļoti nelielu dienas daļu. Tas gan neatsver mājokļa uzturēšanas izmaksu apmēru, kur tiek ieskaitīts katrs telpu kvadrātcentimetrs. Tāpat mājokļu pieejamību ietekmē arī būvniecības laikā izmantotie materiāli. “Bonava Latvija” savu ēku būvniecībā izmanto pārbaudītus augstas kvalitātes, bet plaši pieejamus materiālus un izejvielas, tādējādi lieki nesadārdzinot projektu, norāda Kaspars Ekša.
“Ikkatrā jaunā mājā un dzīvoklī var radīt māju un piederības sajūtu, ja par to tiek pietiekami daudz domāts ēkas projektēšanas gaitā, paturot prātā, ka tā nebūs tikai glīta fotogalerija “uz papīra” – tajā dzīvos īsti cilvēki ar īstām vajadzībām. “Bonava Latvija” iestājas par patiesām vērtībām un emocijām, tāpēc mūsu projektētajos mājokļos pievēršam uzmanību pat visniecīgākajai detaļai,” uzsver Kaspars Ekša.