07.09.2021, 12:31
Viens no būtiskiem ilgtspējas faktoriem pilsētvidē ir elektroauto skaita palielināšanās satiksmē, un to plānots sekmēt ar valsts sniegtu finansiālo atbalstu, kas elektroauto iegādei Latvijā būs pieejams no 2022. gada. Tiesa, lai elektroauto sniegtās priekšrocības varētu pilnībā izmantot, nepieciešama arī infrastruktūra, par kuras izveidi, piemēram, dzīvojamos kvartālos daļa rīdzinieku šobrīd nav gatavi segt papildu izmaksas, liecina mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktā aptauja*.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, neraugoties uz patlaban zemo elektroauto lietotāju īpatsvaru rīdzinieku – dzīvokļu īpašnieku vai topošo īpašnieku – vidū, tuvāko trīs gadu laikā to skaits varētu būtiski pieaugt. Kopumā elektroauto šobrīd lieto 0,7% rīdzinieku vecumā virs 25 gadiem, kuri dzīvo dzīvoklī vai plāno dzīvokļa iegādi tuvāko 3 gadu laikā, bet tuvāko trīs gadu laikā elektroauto iegādi apsvērtu 26,9% šīs mērķauditorijas. Tādējādi tuvāko gadu laikā par elektroauto lietotājiem varētu kļūt vairāk nekā ceturtā daļa šīs sabiedrības grupas.
Vienlaikus, lai gan pieprasījums pēc elektroauto arvien varētu pieaugt, šobrīd tas nav tik liels, lai visi potenciālie dzīvokļu pircēji būtu gatavi segt kopējās projekta sadārdzinājuma izmaksas, kas neizbēgami rodas, veidojot elektroauto piemērotas stāvvietas ar uzlādes iespējām. Kā rāda rīdzinieku aptauja, gandrīz visiem iedzīvotājiem, kuri apsver elektroauto iegādi (96%), būtu svarīgi, lai viņu mājokļa autostāvvietā būtu nodrošināta iespēja to arī uzlādēt. 52% respondentu norāda, ka būtu gatavi piemaksāt par šāda pakalpojuma nodrošināšanu, kamēr 44% pakalpojumu atzīst par svarīgu, taču papildus par to maksāt, pērkot jaunu mājokli, nevēlētos.
“Šeit veidojas zināma pretruna: no vienas puses sabiedrība tiek mudināta izvēlēties elektroauto, piedāvājums kļūst arvien lielāks, bet infrastruktūra attīstās salīdzinoši lēnām. Redzam, ka daļa sabiedrības, kas jau lieto vai tikai plāno iegādāties elektroauto, šobrīd nav motivēti paši maksāt par infrastruktūras izveidi, piemēram, aprīkojot savu privāto autostāvvietu ar elektrouzlādes iespēju. Savukārt, ja to par saviem līdzekļiem veiks mājokļu attīstītājs, tas automātiski nozīmēs projekta sadārdzināšanos, attiecīgi dzīvokļi kļūs dārgāki, kas savukārt samazinās mājokļu pieejamību. Un tad atkal rodas jautājums, cik daudz ir tādu cilvēku, kuri šobrīd plāno veikt elektroauto iegādi, un kuriem būtu svarīga elektroauto uzlādes iespēja tieši sava daudzdzīvokļu dzīvojamā nama pagalmā, jo, iespējams, ir vērts straujāk attīstīt nevis privāto, bet publiski pieejamo infrastruktūru”, uz problēmu norāda “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
Vērtējot sociāli demogrāfisko profilu, elektroauto lietošanai atvērtāki ir rīdzinieki vecumā no 25 līdz 54 gadiem, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 1000 eiro mēnesī. Iedzīvotāji, kas apsver dzīvokļa iegādi Rīgā tuvāko trīs gadu laikā, kopumā biežāk lieto elektroauto jau šobrīd (5,6%) un arī apsver tā iegādi nākotnē (44,4%). Iespējamais risinājums būtu straujāka infrastruktūras attīstība pilsētvidē, ļaujot auto īpašniekiem savus auto ērti uzlādēt dienas laikā darbavietas tuvumā un attīstītājiem izvairīties no projektu sadārdzinājuma.
“Lai veicinātu elektroautou popularitāti un izmantošanu sabiedrībā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nopietni strādā pie visaptveroša elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides. Jau šobrīd ir pieejamas 112 ātrās uzlādes stacijas visā Latvijas teritorijā, lai, ceļojot ar elektroauto, būtu iespējams nokļūt tālākajos Latvijas punktos. Darbs pie elektroauto uzlādes staciju tīkla tiek turpināts, un līdz šā gada beigām tiks uzstādītas vēl 29 ātrās uzlādes stacijas, tīklu paplašinot kopumā līdz 141 stacijai visā Latvijā,” atklāj CSDD Elektromobilitātes sistēmas attīstības daļas vadītājs Pauls Beinarovičs.
Līdztekus valsts finansiālajam atbalstam (79%) rīdziniekus izšķirties par labu elektroauto iegādei motivētu arī samazinātas transporta reģistrācijas un lietošanas valsts nodevas (71%), kā arī iespēja bez maksas novietot auto galvaspilsētas stāvvietās (72%), zemākas auto pārvietošanās izmaksas, nekā tas raksturīgs automašīnām ar iekšdedzes dzinēju (60%), zemākas auto uzturēšanas izmaksas (58%) un iespēja galvaspilsētā pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām (52%).
“Iespējams, pateicoties šiem atbalsta mehānismiem, vēl pēc dažiem gadiem pieprasījums pēc elektroauto būs pieaudzis tiktāl, ka attiecīgās infrastruktūras esamība, iegādājoties dzīvokli, būs pašsaprotama, lai savu auto varētu uzlādēt piemājas stāvvietā,” secina “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.