Salt vai maksāt dubultā?

Pasaulē pēdējā pusgada laikā strauju cenu kāpumu ir uzrādījuši visi būtiskākie energoresursi – nafta, ogles, elektroenerģija un dabasgāze. Kā atzīst Ekonomikas ministrija, tik lielas energoresursu cenu izmaiņas tirgū līdz šim nav pieredzētas, turklāt arī nākotnes prognozes nav iepriecinošas – vismaz dabasgāzes cena arī turpmākajos ziemas mēnešos saglabāsies augstā līmenī. Šādu energoresursu cenu kāpumu ir izraisījuši vairāki faktori – krasas laikapstākļu svārstības (izteikts karstums un sausums vasarā, aukstums ziemā), ogļskābās gāzes kvotu cenu pieaugums, kā arī ekonomikas atveseļošanās pasākumu kopums pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. 

Ņemot vērā energoresursu cenu pieaugumu, daudzās pašvaldībās pieaugusi arī maksa par centralizēto siltumapgādi. Viskrasāk siltumenerģijas tarifs palielinājās tajās pašvaldībās, kas savos siltumavotos kā kurināmo izmanto, galvenokārt, dabasgāzi. Piemēram, “Rīgas Siltums” kurināmā bilancē dabasgāze sastāda aptuveni 70%. Reaģējot uz dabasgāzes cenas kāpumu, galvaspilsētā siltumenerģijas tarifs pagājušajā gadā celts pat trīs reizes – augustā, septembrī un novembrī, kopumā maksai par vienu megavatstundu pieaugot par 51% un sasniedzot 66,76 eiro bez PVN. Turklāt, turpinoties energoresursu cenu kāpumam, “Rīgas Siltums” gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedzis jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas paredz tarifa celšanu vēl par 6,7%.

Apzinoties, ka daļai iedzīvotāju rēķinu par komunālajiem maksājumiem apmaksa varētu sagādāt finansiālas grūtības, “Rīgas Siltums” savā mājaslapā dalījies ar vairākiem ieteikumiem, kā, pamainot siltumenerģijas patērēšanas paradumus, par apkuri maksāt mazāk. Piemēram, mazgājot traukus, izmantot mazu ūdens strūklu, vai arī nodrošināt siltā gaisa brīvu cirkulāciju telpās, atbrīvojot radiatorus no mēbelēm, aizkariem un citiem priekšmetiem. Tāpat kā risinājums tiek piedāvāta komfortam nepieciešamās temperatūras telpā pārskatīšana – samazinot temperatūru par vienu grādu, rēķins par apkuri var samazināties pat par 5%. Tomēr, ko darīt, ja daudzdzīvokļu ēka nav siltināta un telpās jau tāpat ir auksti? Jāapsver pasākumu veikšana energoefektivitātes līmeņa celšanai vai jāiegādājas jau energoefektīvs mājoklis, piemēram, jaunajā projektā.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta rīcībā esošo informāciju Rīgā ir aptuveni 11700 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku. Liela daļa no tām ir būvēta padomju laikos. Ja pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka visos topošajos jaunajos projektos ēkām jābūt ar augstāko A energoefektivitātes klasi, tad padomju laikos būvētās daudzdzīvokļu ēkas reti kad pārsniedz E vai D klases atzīmi. Tas nozīmē, ka šo ēku apsildīšanai nepieciešams patērēt 3-4 reizes vairāk kilovatstundu uz kvadrātmetru, kas atspoguļojas arī rēķinu par komunālajiem maksājumiem lielumā. Eiropas statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati par 2019. gadu liecina, ka Latvijā pietiekamu siltumu savā mājoklī nav iespējams uzturēt 8% iedzīvotāju, un uz visas Eiropas fona esam astotā salstošākā nācija. Tipveida ēku energoefektivitāti gan var kāpināt, veicot ēku fasāžu siltināšanu un citus ar energoefektivitātes celšanu saistītus pasākumus, taču tie visi ir papildu izdevumi, kas jāsedz pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Kā norāda sertificēti energoauditori, lai veiktu nepieciešamos energoefektivitātes uzlabojumus, dzīvokļu īpašniekiem var nākties segt pat 200–500 eiro uz kvadrātmetru, vienlaikus, ņemot vērā atsevišķu ēku slikto tehnisko stāvokli, daļā gadījumu šādas investīcijas var būt ekonomiski nepamatotas – izdevīgāk būtu uzbūvēt jaunu dzīvojamo namu nekā veikt renovācijas darbus.

„Energoefektivitātes veicināšana nozīmē pasākumu kopumu, kas ļauj ievērojami samazināt siltuma patēriņu ēkā. Viens no būtiskākajiem pasākumiem ēku energoefektivitātes veicināšanā ir kompleksa atjaunošana, realizējot tehniskus un funkcionālus uzlabojumus, tādējādi palielinot mājas kalpošanas ilgumu. Energoefektīvi risinājumi ļauj dzīvokļu īpašniekiem ietaupīt uz saņemto pakalpojumu rēķina. Palielinās īpašuma tirgus vērtība, savukārt nekustamā īpašuma nodoklis – samazinās. Esam gandarīti par katru renovētu ēku mūsu pārvaldībā. Ēku kompleksa atjaunošana ir iespēja kompleksi uzlabot mājas tehnisko stāvokli – sakārtot komunikācijas, atjaunot fasādi, uzstādīt jaunu apkures sistēmu, atjaunot jumtu un pagrabu utt.  Māju atjaunošanai jākļūst arvien ātrākai, vienkāršākai un klientiem saprotamākai. Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars kopējā RNP pārvaldāmo māju portfelī ir 41,6%. No RNP apsaimniekotajām ēkām liela daļa ir tipveida mājas. Šo ēku renovācijas plāna izstrāde ir iespēja panākt strauju ēku renovācijas izrāvienu Rīgā,” norāda SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Energoresursu izmaksu kāpums mazāku negatīvo ietekmi radījis tiem iedzīvotājiem, kuri jau dzīvo mājokļos ar augstu energoefektivitātes klasi, piemēram, jaunajos projektos. Par energoefektivitāti vadošā nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projektos stāsta uzņēmuma pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša: “Lai arī normatīvie akti nosaka, ka visām jaunbūvējamām daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām tagad jābūt ar A energoefektivitātes klasi, savos projektos lielu uzmanību energoresursu efektīvai izmantošanai un ilgtspējīgu dzīvošanas apstākļu radīšanai esam vērsuši krietni pirms šo noteikumu pieņemšanas. Piemēram, atsevišķos Bonava projektos mājokļu energoefektivitāte apkurei ir gandrīz divreiz augstāka par to, ko paredz energoefektivitātes A klases kritēriji. Rezultātā komunālo maksājumu rēķini, ko saņem mūsu māju iedzīvotāji, ir prognozējami un daudz draudzīgāki, nesagādājot negaidītus pārsteigumus un liekus pārdzīvojumus. Bonava projektu augsto energoefektivitāti novērtējusi arī SEB banka, pagājušā gada nogalē piešķirot Latvijā pirmo zaļo kredītu trīsistabu dzīvokļa iegādei dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas.”

Laikā, kad vērojams straujš energoresursu cenu kāpums, var veidoties situācijas, kad iedzīvotājiem jāizvēlas, vai samierināties un maksāt par apkuri dubultā, mainīt savus siltumenerģijas patērēšanas paradumus un pielāgoties dzīvei telpās pie zemākas temperatūras, vai arī pievērsties ēkas energoefektivitātes jautājumu risināšanai – veikt pasākumus energoefektivitātes līmeņa celšanai vai izvēlēties mājokli jau renovētā ēkā vai jaunajā projektā.