Latvijā veidojas jauna īrnieku paaudze

Iedzīvotāju paradumi mainās – īre kļūst par dzīvesveidu. Amerikas Savienotajās Valstīs šobrīd novērojama tendence*, ka īres tirgū visaktīvākie klienti ir ne tikai mileniāļi, kas dzimuši ap gadu tūkstošu miju un šobrīd iekārto savu pirmo mājokli, bet arī tā saucamās baby boom paaudzes pārstāvji, kam šobrīd ir ap 60 un kuriem apnicis uzturēt savu īpašumu. Īres mājokļu attīstītājiem un apsaimniekotājiem tas nozīmē, ka jāmaina pakalpojumi, kurus viņi piedāvā saviem klientiem. Vecāka gadagājuma iedzīvotājiem ir aktuālas ērtības, kas ļaus komfortabli novecot savās mājās: lifti, rampas, drošības sliedes vannas istabās utt. Tāpēc šāds aprīkojums kļūst par normu īres mājokļos.

Īres paradumi mainās arī Latvijā, un arvien vairāk kļūst to nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku, kuri priekšroku dod īrei, nevis īpašuma iegādei. “Saskaņā ar tirgus datiem šobrīd īrētā mājoklī mitinās aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo Rīgā un Pierīgā. Tas liecina, ka īres dzīvokļi joprojām ir populāra izvēle samērā lielai sabiedrības daļai, jo īpaši jauniešiem un tiem, kuri vēlas saglabāt brīvību, “nepiesienot” sevi konkrētai dzīvesvietai vai nopietnai hipotēkai,” stāsta Mareks Kļaviņš.

Viņš arī norāda, ka tas ir šī brīža lielākais izaicinājums nekustamā īpašuma attīstītājiem: veidojas jauna īrnieku paaudze – cilvēki, kas īrē tāpēc, ka grib īrēt; tā ir apzināta izvēle par labu elastībai un brīvībai. Ja kādā brīdī to var atļauties, viņi labprāt dzīvo pilsētas centrā; ja atrod interesantu darbu, meklē dzīvesvietu tuvāk jaunajai darbavietai; ja mainās ģimenes apstākļi, pielāgo tiem arī savu dzīves telpu.

“Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, privatizācijas laikā, visiem šķita, ka vajag visu savu, bet šobrīd šī uztvere mainās,” novērojumos dalās Mareks Kļaviņš. “Otrs aspekts, kāpēc cilvēki labprātāk izvēlas īrēt, nevis pirkt īpašumu, ir iespēja dzīvot noteiktā lokācijā. Piemēram, var nebūt lielu iespēju nopirkt dzīvokli konkrētā pilsētas centra ielā, toties īres piedāvājums tajā pašā areālā ir pietiekami liels. Šāda sistēma strādā daudzās Eiropas valstīs – centrā īpašumus var tikai noīrēt, pārdošanā tie nonāk ļoti reti vai arī ir ļoti dārgi, toties īres tirgus ir dzīvs un rosīgs.”

Pieprasījums pēc īres mājokļiem veicinās nekustamā īpašuma tirgus attīstību kopumā. Kaut arī inflācija ir atstājusi savu nospiedumu uz sabiedrības pirktspēju, tā nav sarukusi tik dramatiski kā 2008. gada krīzē, un cilvēkiem joprojām ir aktuāla kvalitatīva dzīves telpa.

“Pieejami jaunie projekti un arī pirmie īres nami biežāk tiek būvēti nedaudz ārpus centra, meklējot līdzsvaru starp pilsētas infrastruktūru un dabas tuvumu. Savas priekšrocības dzīvei ārpus centra, protams, ir, sevišķi tad, ja blakus atrodas attīstīts sabiedriskā transporta mezgls un centrā var nokļūt ātri un ērti. Jaunajos projektos biežāk ir padomāts par bērnu rotaļlaukumu, zonu sporta aktivitātēm vai omulīgu vietu grilēšanai, kur rīkot kopīgas kaimiņu aktivitātes. Taču līdz ar īres mājokļu pieprasījumu būtu jāattīstās arī piedāvājumam – jo vairāk cilvēku būs gatavi īrēt, jo vairāk jaunu īres namu tiks būvēti. Tāpat namīpašnieki būs spējīgi ātrāk renovēt ēkas un atjaunot vecos namus, tādējādi atdzīvojoties arī pilsētas centram. Tirgum attīstoties līdz noteiktam līmenim, parādīsies piedāvājums. Samazinoties kapitāla izmaksām, namīpašnieki varēs aizņemties renovēšanai, un tas ļaus attīstīt īres segmentu,” ir pārliecināts “Bonava Latvija” vadītājs.

Svarīgāka par mājokļa izmēru ir tā funkcionalitāte. Vispieprasītākie īres tirgū ir divistabu dzīvokļi – tādos vēlētos dzīvot 53% respondentu, galvenokārt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri izvēlētos mēbelētu mājokli, liecina “Bonava Latvija” veiktā aptauja**. Savukārt ģimenes ar bērniem biežāk izvēlētos nemēbelētu trīs istabu vai plašāku dzīvokli. Svarīga ir arī ēkas atrašanās vieta: visbiežāk cilvēki izvēlētos mikrorajonu, kurā jau šobrīd dzīvo un kuru labi pazīst. Joprojām jūtamas arī Covid-19 pandēmijas sekas: darbs mājās daudziem licis pārvērtēt prasības pret savu mājokli, un neatkarīgi no istabu skaita vissvarīgākais faktors ir mājokļa funkcionalitāte un pārdomāts telpu plānojums.

“Neviens vairs nevēlas maksāt par liekiem kvadrātmetriem, kuri netiek pilnībā izmantoti. Piemēram, mūsdienās cilvēki drīzāk dod priekšroku kompaktām, nevis pārlieku plašām guļamistabām. Arvien vairāk iedzīvotāju vēlas tādu dzīves telpu, kuru var viegli transformēt. Arī ārtelpa kļūst arvien svarīgāka, turklāt tas ne vienmēr nozīmē lielu pagalmu. Ārtelpa var būt arī neliela terase vai balkons, kas kļūst par papildu apdzīvojamo platību. Ģimene, kas var atļauties noīrēt lielu divistabu dzīvokli, labprātāk izvēlas mazu trīsistabu mājokli, lai katram ģimenes loceklim būtu sava privātā dzīves telpa. Tas ir signāls attīstītājiem, ka pienācis laiks radīt jaunu piedāvājumu. Padomju laika mājās – kādi tie dzīvokļi ir, tādi ir, bet, būvējot kaut ko jaunu, var radīt jaunu produktu,” komentē Mareks Kļaviņš.

Par galvenajiem spēlētājiem īres tirgū kļūs profesionāli izīrētāji ar lielu īpašumu portfeli. Lielākā daļa īres tirgus Latvijā šobrīd ir “privātpersona privātpersonai”, taču vien neliela daļa no tā ir izīrētāji, kam tas ir bizness. Tāpat ir maz tādu tirgus dalībnieku, kas reģistrē savu darbību un par to maksā nodokļus. Savukārt visplašākais ir “pelēkais” īres tirgus, kuru neviens īsti nekontrolē. Tas nozīmē, ka īres tirgus stagnē apmēram tāpat kā otrreizējo mājokļu tirgus, un neviens īpaši nedomā par attīstību, sevišķi tad, ja izīrējams ir tikai viens dzīvoklis. Arī lielas investīcijas šādu dzīvokļu atjaunošanā parasti netiek ieguldītas. Toties daudzviet pasaulē šim īres tirgus aspektam ir tendence mainīties, un Mareks Kļaviņš paredz, ka jau tuvā nākotnē tas gaidāms arī Latvijā. “Cilvēki meklē lētus mājokļus, taču atbilstoša piedāvājuma nav. Tāpēc nākamais solis īres tirgus biznesā ir kvalitatīva piedāvājuma attīstība, renovējot dzīvokļus un ēkas, kā arī piedāvājot garākus īres termiņus. Ja privātais izīrētājs līgumu parasti slēdz uz gadu, turklāt īrniekam nekad nav garantija, ka īpašnieks pēc gada neliks izvākties un dzīvokli neatdos kādam radiniekam vai draugam, tad īres namu attīstītāji un profesionālie izīrētāji varētu piedāvāt vidēja termiņa un ilgtermiņa īres līgumus, kas arī būtiski celtu īrnieku kvalitātes prasības un liktu attīstīt kvalitatīvu piedāvājumu, kaut arī par augstāku cenu. Turklāt, īrejot no profesionāliem izīrētājiem, īrnieks vienmēr varēs justies droši, ka īres iespējas nekur nepazudīs,” spriež Mareks Klaviņš.

Īres mājoklim svarīga būs pievienotā vērtība, piemēram, pieejami pakalpojumi. Atbildot uz jautājumu** par to, kāds aprīkojums vai pakalpojumi būtu svarīgi, īrējot dzīvokli, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk atzīmē nepieciešamību pēc energoefektīvas ēkas ar paredzamām un zemām apkures izmaksām (62%). Savukārt 54% aptaujāto būtu svarīgi, lai īres mājoklī ir pilnībā iekārtota virtuve un vannasistaba ar nepieciešamo sadzīves tehniku (ledusskapi, trauku mazgājamo mašīnu, cepeškrāsni, tvaika nosūcēju, veļasmašīnu u. c.). Ne mazāk svarīga ir autostāvvieta pie ēkas (47%), kā arī apkaime ar attīstītu sabiedriskā transporta infrastruktūru un pieejamiem pakalpojumu objektiem – bērnudārziem, veikaliem, kafejnīcām, sporta zālēm, frizētavām (45%).

“Energoefektivitāte straujās inflācijas ietekmē ir kļuvusi no patīkama bonusa par ikdienas nepieciešamību, toties par jaukiem bonusiem izvēršas papildu pakalpojumi, kurus nodrošināt nav pa spēkam privātajiem izīrētājiem, kas piedāvā tirgū vienu vai varbūt divus īpašumus. Piemēram, telpas veļas mazgāšanai, kopīgai atpūtai ar kaimiņiem, telpu uzkopšana, iespēja noīrēt darba vietu kopiestrādes telpā u. tml. Tas viss attīstīsies kontekstā ar īres tirgus izaugsmi, jo piedāvājums seko pieprasījumam un vienlaikus arī to veicina,” rezumē Mareks Kļaviņš, norādot, ka arī “Bonava Latvija” pirmajā īres namā Grēdu ielā 17 liela uzmanība pievērsta īrnieku labsajūtas un komforta veicināšanai.

* 7 Rental Market Trends To Watch In 2023 - Rental Housing Journal

** Aptauju “Mājokļu izpēte” veicis “Snapshots” 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī, aptaujājot 711 dzīvokļu iemītniekus 18–74 gadu vecumā, kuri dzīvo Rīgā un Pierīgā.