28.11.2024, 12:10
“Kopīga atbildība veido labāku dzīves vidi,” uzskata vadošā nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels. Viņš aicina dzīvokļu īpašniekus neaprobežoties ar rūpēm tikai par savu dzīvokli, bet iesaistīties arī kopīpašuma – ēkas, koplietošanas telpu un pieguļošās teritorijas – pārvaldībā un aktīvi izmantot kopsapulces iespējas. Par to, kā panākt, lai iedzīvotāju sanāksmes būtu efektīvas, un uzlabot dzīves kvalitāti daudzdzīvokļu mājā, plašāk stāsta Andris Vindels.
Savlaicīga sapulces plānošana
No š. g. 1. novembra stājušies spēkā Dzīvokļu īpašumu likuma grozījumi, kas atvieglo dzīvokļu īpašnieku kopsapulču organizēšanu. Kā skaidro “Bonava Latvija” eksperts, tagad ir iespējams sapulces izsludināt arī elektroniski, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļu īpašnieku e-pastiem. Jāatzīmē, ka iepriekš šāda prakse tika piekopta, bet ar pēdējiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā šāds kopsapulces sasaukšanas veids ir nostiprināts arī juridiski, tādejādi izvairoties no neskaidrībām un laika tērēšanas, sūtot vēstules uz deklarēto adresi vai iemetot pastkastītēs, kuras ne visi iedzīvotāji izmanto. Vienlaikus jāatceras, ka kopsapulce jāizsludina ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tās norises, ievērojot visas Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās prasības.
Dzīvokļu īpašnieku atsaucība
Lai dzīvokļu īpašnieku kopsapulces būtu rezultatīvas, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu iedzīvotāju iesaisti jeb kvorumu. “Bonava Latvija” eksperta novērojumi liecina, ka kvoruma sasniegšana nereti nav iespējama, jo dzīvokļu īpašnieki, kuri paši nedzīvo savos mājokļos, bet tos izīrē, nepiedalās kopsapulcēs un arī neizmanto iespēju pilnvarot īrniekus vai citus īpašniekus viņus pārstāvēt. Viņi arī neizmanto savas tiesības nodot balsojumu pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, iesniedzot to rakstveidā kopsapulces organizatoram vai nododot savu balsi Būvniecības informācijas sistēmā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce sasaukta, izmantojot tās funkcionalitāti.
Kopš 1. novembra likumdevējs ir paredzējis iespēju rīkot atkārtotas kopsapulces gadījumos, kad sākotnējā sapulcē nepiedalās vismaz 50% dzīvokļu īpašnieku jeb nav kvoruma. Ja pirmajā kopsapulcē kvorums netiek sasniegts, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces tiek sasaukta atkārtota sapulce. Atkārtotā sapulce tiek uzskatīta par lemtspējīgu, ja tajā piedalās vismaz viena trešdaļa dzīvokļu īpašnieku. Lēmums tiek pieņemts, ja “par” nobalso vairāk nekā 50% no klātesošajiem īpašniekiem.
“Ja, piemēram, mājā ir 90 dzīvokļi, atkārtotajā sapulcē jāpiedalās vismaz 30 īpašniekiem, un pietiek ar 16 balsīm “par”, lai lēmums tiktu pieņemts," skaidro Andris Vindels. Viņš uzsver, ka šādi ir novērstas situācijas, kurās svarīgi jautājumi netiek ilgstoši risināti tikai kvoruma trūkuma dēļ. Turklāt grozījumi motivē īpašniekus aktīvāk iesaistīties sapulcēs, jo ir skaidrs, ka lēmumi ar juridisku spēku tiks pieņemti arī bez viņu klātbūtnes, un tie būs jāievēro.
Skaidrs sapulces mērķis un sagatavošanās
Veiksmīgas kopsapulces pamatā ir rūpīga sagatavošanās un precīza darba kārtība. Viens no svarīgākajiem punktiem ir paziņojumā skaidri un nepārprotami formulēt jautājumus, kas tiks apspriesti un par kuriem tiks lemts sapulcē. “Darba kārtībā iekļauto jautājumu būtība ir nemaināma, un tieši šis princips ļauj iedzīvotājiem droši paļauties uz kopsapulcē pieņemtajiem lēmumiem. Ja darba kārtībā ir norādīts lēmums par jumta remontu, sapulces laikā nedrīkst negaidīti pāriet pie cita jautājuma, piemēram, fasādes renovācijas,” piebilst Andris Vindels un uzsver, ka rūpīgi sagatavota darba kārtība ir efektīvas un veiksmīgas kopsapulces pamats. Visiem iedzīvotājiem būtu vēlams iepazīties ar darba kārtībā iekļautajām tēmām un jau iepriekš sagatavot jautājumus, savukārt sapulces vadītājam jāseko diskusijas gaitai, lai nenovērstos no paredzētās kārtības.
Kopienas veidošana jaunos dzīvokļu projektos
Kā norāda Andris Vindels, Latvijā joprojām trūkst izpratnes par nepieciešamību aktīvi iesaistīties kopīpašuma uzturēšanā un pieņemt atbildīgus lēmumus, kas tieši ietekmē dzīves kvalitāti un ēku ilgtspēju. Viņaprāt, attīstītājiem, namu pārvaldniekiem un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai ir nozīmīga loma šīs izpratnes veicināšanā. Eksperts uzsver, ka vajadzīgs skaidrojošais darbs, lai vairotu iedzīvotāju zināšanas un izpratni ne tikai par dzīvokļu īpašnieku tiesībām, bet arī par pienākumiem un atbildību. Tas veicinātu lielāku iesaistīšanos un atbildības sajūtu attiecībā uz kopīpašuma apsaimniekošanu. “Latvijā pašlaik liels uzsvars tiek likts uz ēku siltināšanu, jo tas sniedz tūlītējus ieguvumus, piemēram, uzlabo energoefektivitāti un samazina apkures izmaksas. Tomēr tikpat svarīgi ir panākt, lai dzīvokļu īpašnieki apzinātos savu lomu šādu projektu veiksmīgā realizācijā un kopējā īpašuma pārvaldībā,” viņš piebilst.
Kā vienu no pozitīviem piemēriem eksperts izceļ “Bonava Latvija” radīto “Mājokļu skolu”, kas ir paredzēta dzīvokļu īpašniekiem, kuri nesen iegādājušies mājokli jaunajos projektos. Programmas ietvaros iedzīvotājus iepazīstina ar ēkas uzbūvi, mājas inženierkomunikācijām un nama apsaimniekotāja piedāvātajiem pakalpojumiem, kā arī sniedz praktiskus padomus, kā efektīvi iesaistīties kopīgo lēmumu pieņemšanā. “Mājokļu skola” palīdz dzīvokļu īpašniekiem saprast, ka viņu atbildība sniedzas tālāk par dzīvokļa sienām, aptverot arī koplietošanas telpas un mājai pieguļošo teritoriju.