Mājokļu attīstītājs “Bonava” labiekārtojis 3,7 ha degradētas teritorijas Latgales priekšpilsētā

Līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos bijušās mēbeļu ražotnes "Latgale" teritorija jau ilgus gadus netika apsaimniekota, tās saimnieciskā darbība bija pārtraukta, teritorija - aizaugusi un piesārņota, bet ēkas un būves bija pārtapušas graustos. Uzsākot projekta "Krasta kvartāls" būvniecību 2018.gadā, "Bonava Latvija" trīs kārtās nojauca vairāk nekā 37 degradētas būves - vecu ķieģeļu dūmeni, angārus, pirti, darbnīcas, noliktavas u. c. Teritorijas sakārtošanas procesā tika utilizēti bīstamie atkritumi un sadzīves atkritumi vairāk nekā 150 m3 apjomā. Šajā laikā degradētās teritorijas vietā tapušas sešas deviņstāvu daudzdzīvokļu ēkas, labiekārtota piemāju un centrālā atpūtas teritorija, iekārtoti automašīnu stāvlaukumi un izbūvēts Krīdenera dambja ielas un gājēju ietves segums visā tās garumā.

"Neraugoties uz izaicinājumiem un apjomīgajiem demontāžas darbiem, kas bijuši vieni no vērienīgākajiem "Bonava" pieredzē, mēs kā attīstītājs saskatījām lielu potenciālu projekta "Krasta kvartāls" teritorijā. Kā plusus redzējām izdevīgo lokāciju pilsētas centra tuvumā, attīstīto sabiedriskā transporta infrastruktūru, zaļo apkaimi, kā arī izglītības un medicīnas iestāžu esamību tuvākajā apkārtnē, ko klienti, izvēloties dzīvesvietu, augstu novērtē. Papildinot galvaspilsētas dzīvojamo fondu ar 566 dzīvokļiem, esam veicinājuši Latgales priekšpilsētas attīstību, kas, kā paredz eksperti, līdz ar dzelzceļa infrastruktūras projekta "Rail Baltica" izbūvi kļūs par vienu no pieprasītākajām un progresīvākajām apkaimēm galvaspilsētā," stāsta "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Kā norāda Kļaviņš, "Bonava Latvija" rūpīgi izvēlas vietu saviem nākamajiem projektiem un priekšroku dod zemes gabaliem, kas jau iepriekš tikuši izmantoti un ir piemēroti dzīvojamai apbūvei. Tiesa, Rīgā aptuveni 80% no visiem zemes gabaliem ir ar dažāda veida apgrūtinājumiem, no kuriem visizplatītākie ir ekspluatācijas aizsargjoslas ap inženiertīkliem, koplietošanas ceļi, zemesgabala īpašniekam nepiederošas būves, kā arī īpaša statusi objekti, piemēram, dižkoki. Plānojot šāda zemes gabala apbūvi, apgrūtinājumu ievērošana ir obligāta un paredz attiecīgu saskaņojumu saņemšanu, kas nereti mazina zemes gabala pievilcību potenciālo attīstītāju acīs.

"Pilsētas un privātā sektora mijiedarbība, uzlabojot pilsētvidi un attīstot Rīgas apkaimes, ir pareizais ceļš pretī sakoptai un skaistai pilsētai, kurā cilvēkiem ikdienas dzīve ir gan patīkama, gan ērta. Jaunās dzīvokļu ēkas Latgales priekšpilsētā ir ievērojams papildinājums pilsētas dzīvojamā fondā, turklāt, pateicoties nekustamā īpašuma attīstītājam, ilgstoši degradēta teritorija Rīgā pārtapusi par labiekārtotu. Augstu novērtēju to kā tālredzīgu privātā sektora investīciju pilsētā," pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Latgales priekšpilsētas attīstība nākotnē gan raisa bažas, jo apkaimē atrodas daudz degradētu teritoriju, kas gadiem ilgi nav sakoptas, un skaidra plāna par to attīstību nav. Kā liecina informācija Rīgas domes pārziņā esošajā "Vidi degradējošu būvju un teritorijas sarakstā", Rīgā ir 1346 šādi objekti, no kuriem 424 atrodas Latgales priekšpilsētā.

Aktualizējot nepieciešamību ilgtermiņā Rīgā īstenot projektus, kas vērsti ne tikai uz dzīvojamā fonda vai komercplatību būvniecību, bet arī uz degradēto teritoriju plānveidīgu sakopšanu, "Bonava Latvija" 12.septembrī, noslēdzot projekta "Krasta kvartāls" būvniecību, rīkoja ekspertu diskusiju "Rīga bez graustiem jeb kā panākt degradēto teritoriju sakopšanu pilsētā?" Tajā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, jauno projektu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, biedrības "Rīgas apkaimju alianse" valdes priekšēdētājs Māris Jansons, SIA "Grupa93" direktors Neils Balgalis un biedrības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Mārtiņš Kozlovskis, kopīgi meklējot atbildes uz jautājumiem par Rīgas attīstības virzienu un iespējām veicināt teritoriju, būvju sakopšanu un lietderīgu izmantošanu nākotnes perspektīvā.