Pirkt vai īrēt: kas būs izdevīgāk 2025. gadā?

Īre – bez saistībām, ar lielāku elastību?

“Nenoliedzami, ka īre ir pievilcīgāka (un nereti vienīgā) iespēja tiem iedzīvotājiem, kuriem nav nepieciešamā starta kapitāla pirmajai iemaksai dzīvokļa iegādei. Īre nodrošina arī elastību – ir iespējams viena vai divu mēnešu laikā izvēlēties citu mājokli citā pilsētā vai pat valstī. Īre nodrošina arī šķietami mazāku finansiālu risku, jo nav jāuztraucas par nekustamā īpašuma tirgus svārstībām vai ieguldījumu remontā – tās ir dzīvokļa īpašnieka problēmas,” norāda Mareks Kļaviņš. 

Eksperts stāsta: “Vienlaikus, ja iepriekš augsto banku likmju dēļ kredītmaksājums bija lielāks par īres maksu, šogad ir redzams, ka kredītmaksājums atkal ir zemāks. Piemēram, šobrīd “Bonava Latvija” “Krasta kvartālā” divistabu mājokļa mēneša kredītmaksājums var būt pat par vairākiem desmitiem eiro mazāks nekā līdzīga mājokļa īre šajā pašā projektā. Līdz ar to it īpaši jaunajiem profesionāļiem un ģimenēm ar bērniem, kuriem ir pieejams, piemēram, Altum atbalsts, šis varētu būt īstais brīdis, kad apsvērt dzīvokļa iegādi kā ilgtermiņa investīciju un pārvērst īres maksu savā kapitālā.”

Kļaviņš, atsaucoties uz “Bonava Latvija” pieredzi ar īres mājokļiem “Krasta kvartālā”, norāda, ka īre ir izdevīga arī tiem pāriem vai ģimenēm ar bērniem, kuri vēlas mājokli ar ērtu noliktavu ratiņiem, liftu un rotaļlaukumu, taču vēl gaida uz pabeigtu dzīvokli jaunajā projektā. Vēl kā atsevišķa tendence ir novērojama izvēle dzīvokļus īrēt izdevīgākas lokācijas dēļ – ja, piemēram, konkrētajā apkaimē vai pilsētā nav atbilstoša dzīvokļa iegādei, tad, protams, vienīgā iespēja ir īre.

Pirkums – ieguldījums ilgtermiņā

“Dzīvokļa iegāde ir nopietns solis, un tas nenoliedzami nav sperams tiem, kas nav pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti ilgākā laika periodā, taču savs dzīvoklis šogad būs izdevīgs lēmums, kas atmaksāsies,” stāsta Mareks Kļaviņš. “Lai gan Latvijā dažādu faktoru dēļ vēl nav izveidojusies prakse uztvert savus mājokļus kā investīciju, tie noteikti tādi ir. Īpašuma iegāde nodrošina patstāvību un neatkarību no izīrētāja plāniem. Savs mājoklis nozīmē – likuma robežās – savus noteikumus un iespēju pārplānot telpas, pielāgot dzīvesvietu savām personīgajām vajadzībām.”

Kļaviņš uzsver, ka mājoklis kā pirkums var nodrošināt arī papildu ienākumus, ja dzīves ritms mainās, jo pastāv iespēja to izīrēt un ar šo summu segt kredītmaksājumus. Vienlaikus, protams, jāņem vērā, ka savs mājoklis nāk arī ar tādām papildu izmaksām kā, piemēram, jaunu mēbeļu vai sadzīves tehnikas iegāde. Īres dzīvokļos parasti dzīvei svarīgākās pamatlietas ir nodrošinātas.

“Balstoties uz ikmēneša komunālo pakalpojumu izmaksām, kā arī kredītsaistībām, kuras uzņemas dzīvokļa pircējs, un pieskaitot arī, piemēram, jaunu mēbeļu iegādi, – arī tad jauna mājokļa iegāde kā ieguldījums ilgtermiņā būs pārdomāts un labs lēmums. Turklāt tirgū ir novērojama jauna tendence – mazākus dzīvokļus jaunajos projektos bieži vien pērk pāri pirmspensijas vecumā, lai savus lielos dzīvokļus (vai privātmājas) nodotu bērnu un mazbērnu rīcībā,” rezumē eksperts. Viņš ir novērojis, ka cieši vienotas paplašinātās ģimenes nereti pieņem kopīgus lēmumus, un gadījumos, ja jaunam pārim vai ģimenei pirmajai iemaksai vēlamajai mājvietai trūkst finansiālu līdzekļu, vecāki vienojas par mazāka dzīvokļa iegādi savām vajadzībām, šādi atbalstot savus tuvākos.