Tēlniece Liene Mackus: Rīga ir pelnījusi vairāk publiskās mākslas pilsētvidē

“Labsajūta ir tas, ko mēs sagaidām – mēs vēlamies pilsētā justies labi. Manuprāt, tas ir sasniedzams mērķis mūsu galvaspilsētai, tomēr Rīgā ir savi trūkumi. Pilsēta ir tāda diezgan vienmuļa – nav kur apsēsties, nav, kam pieskarties,” komentē tēlniece Liene Mackus. Mākslai, viņasprāt, pilsētā ir jābūt vairāk klātesošai, tādejādi atsvaidzinot ierasto vidi, radot pārsteigumu un iespēju izlauzties no ikdienas: “Mākslas objekts pilsētvidē rosina domāt, turklāt tas ir bez maksas un pieejams ikvienam – tev nav jāpērk biļete. Tu esi aicināts vai nereti spiests tam pieiet klāt, tu kaut ko sajūti vai uzzini, pat negribot.”

Domājot par dažādiem objektiem, kas jau sastopami Rīgā un citās Latvijas pilsētās, tēlniece norāda, ka sabiedrībai ir savi aizspriedumi un gaidas attiecībā uz to, kādai ir jāizskatās skulptūrai. “Šķiet, pirmais, kas ikvienam iešaujas prātā, kad runājam par vides objektiem, ir skulptūras. Turklāt – iespējams, padomju mantojuma dēļ – mēs pretojamies vides mākslai, jo mēs pretojamies pieminekļu zīmogam. Vienlaikus skulptūra var būt ļoti dažāda. Ciešā sadarbībā ar arhitektu un pilsētplānotājiem var radīt brīnišķīgus un funkcionālus risinājumus.”

Liene Mackus, atsaucoties uz saviem dažādajiem realizētajiem projektiem, piemēram, spēļu laukumu Vecrīgā un Talsos, pie Vilkmuižas ezera, uzsver, ka vides mākslai jābūt pieejamai un lietojamai dažādām sabiedrības grupām. “Veidojot rotaļlaukumus ciešā saskaņā ar arhitektiem, mēs tos neveidojam tikai bērniem. Ideālajā pasaulē šis objekts ir arī vecākiem, pensionāriem,  steidzīgajiem – kā vieta, kur paēst pusdienas, piesēst un papļāpāt. Objektu apdzīvo visi.”

Šonedēļ tika paziņoti uzvarētāji nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” izsludinātajam vides objektu konkursam, kuru organizēt, iesaistot Latvijas Mākslas akadēmijas studentus, palīdzēja tēlniece Liene Mackus. Komentējot iesniegtos darbus, viņa norāda: “Tas ir lieliski, ka uzņēmēji ir  “iekustinājuši smadzeni” uz izaicinājuši studentus un nu jau absolventus rast radošus risinājumus, ņemot vērā kontekstu un konkrētu uzstādījumu. Vienlaikus es, mudinot studentus nākotnes konkursiem, gribētu redzēt vēl drosmīgākus risinājumus. Studentiem dažkārt liekas: “Nu, bet vai tad tā drīkst?” Nu, protams, ka drīkst! Nekas taču nav aizliegts. Tieši šādos konkursos var izpausties, bet nereti mēs baidāmies, ieslēdzas pašcenzūra. Vienlaikus esmu ļoti apmierināta ar rezultātiem un iesniegtajām idejām.”

Mackus norāda, ka viņa ļoti cer, ka arī nākotnē un ar noteiktu regularitāti šādi konkursi noritēs atkal, iespējams, iesaistot arī pašu pilsētu un citas pašvaldības. “Es iedomājos, ka ideālā pasaulē reizi gadā vai divos tiktu izsludināts vides objektu konkurss ar noteiktu vienotu vīziju, kuru atbalstītu gan uzņēmēji, gan sabiedriskais sektors. Mēs esam pelnījuši skaistu, radošu vidi, mēs esam pelnījuši vairāk mākslas pilsētvidē,” piezīmē Liene Mackus.

Pagājušā gadā “Bonava Latvija” LMA tēlniecības studentiem izsludināja ideju konkursu par iespēju radīt mākslas objektu, kas papildinātu topošā dzīvojamā projekta “Valterciems” apkaimes noskaņu. Konkursa mērķis bija izstrādāt ilgtspējīgu un mākslinieciski izteiksmīgu risinājumu, kas veicinātu iedzīvotāju piederības sajūtu. Konkursā saņemti teju 20 pieteikumi. Konkursa žūrija pirmo vietu piešķīra diviem izcilākajiem darbiem – “Balodis” un “Pūce”. To autors Pēteris Ķimsis saņēma 2400 eiro lielu naudas balvu. Otro vietu un 800 eiro naudas balvu saņēma Roberta Bāliņa darbs “Valterciema putni”, savukārt trešo vietu un 500 eiro ieguva ideja “Trejputnis”, kuru veidojis Arvis Kantiševs.