Lai arī šķiet, ka šāda stila interjeros dominē baltā krāsa, patiesībā tas nozīmē mierīgus pasteltoņus – bēšo, gaiši zilo, zaļo un pelēko. Šoreiz nedaudz vairāk par pelēko.
Liekas, ka nav neizteiksmīgākas krāsas par pelēko, tomēr tai nenoliedzami piemīt dažas izcilas priekšrocības, kuras nav nevienai krāsai. To savulaik Pelēkajā pasakā visai izteiksmīgi aprakstīja Imants Ziedonis: “Es esmu gandrīz vissvarīgākā krāsa. Viss kļūst skaists tikai tad, ja noliek mani blakus.” Un tā arī ir – pelēkais ir vislabākā iespējamā fona krāsa, kas lieliski spēj sadzīvot ar jebkuru citu krāsu un toni. Pelēkais ir neitrāls, neuzkrītošs, nomierinošs fons, uz kura var izcelties spilgti, oriģināli interjēra priekšmeti.
Pelēkais spēj novērst nepilnības un vizuālos trūkumus telpas arhitektūrā, ļauj novietot vienuviet praktiski nesavienojamus krāsu toņus un kombinēt stilistiski atšķirīgus priekšmetus un mēbeles. Un galu galā, tam piemīt tik daudz gradāciju un nianšu, ka ikviens var atrast sev ko piemērotu, lai ieramētu un izceltu savu īpašo interjēra objektu – vai tā būtu sarkana siena, spogulis neona zaļā rāmi, vecmāmiņas austā svītrainā sega vai tamborēts pleds.