Mareks Kļaviņš, SIA «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs
Nekustamo īpašumu attīstītāji, analizējot savas saimnieciskās darbības rezultātus, diezgan precīzi var noteikt, kad iedzīvotājiem ir radusies pārliecība, ka iepriekšējā krīze ir aiz muguras un sākusies tautsaimniecības izaugsme.
Cilvēki ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē nekustamos īpašumus galvenokārt iegādājas laikā, kad viņu ienākumi ir pietiekami lieli, lai izšķirtos par nopietnu pirkumu, vai vismaz stabili aug un tātad dod ilgtermiņa pārliecību par iespēju norēķināties par iegādāto mājokli. Nekustamā īpašuma nozare ir viena no tām, kas mazliet ātrāk nekā citas tautsaimniecības nozares izjūt šo sabiedrības stabilitātes apziņu.
Mūsu secinājumi sakrīt ar «Baltic International Bank Latvijas barometra» jaunākā pētījuma rezultātiem. Lai gan šis pētījums parāda, ka valstī joprojām ir ļoti daudz pesimistiski noskaņotu cilvēku, iezīmējas arī ļoti cerīgas tendences. Piemēram, jau 20 procenti respondentu pauž pārliecību, ka pēc gada uzlabosies viņu ģimenes materiālais stāvoklis.
Tieši tie cilvēki, kuriem ir pārliecība par rītdienu, pēc rūpīgas savu finansiālo iespēju izvērtēšanas spēj izšķirties par jauna mājokļa iegādi. Šāda izšķiršanās ir ļoti pozitīvi vērtējama, jo Latvijā dzīvojamā fonda atjaunošana ir nepieciešama un neizbēgama.
Lai gan sabiedrībā pastāv viedoklis, ka Rīgā ir daudz mājokļu, daļa no kuriem turklāt stāv tukša, tomēr statistika bezkaislīgi liecina, ka dzīvojamais fonds ir novecojis. 75 procenti rīdzinieku mājokļu ir uzbūvēti padomju laikos, kamēr Latvijas neatkarības gados uzbūvēti tikai aptuveni 12 procenti jaunu mājokļu.
Vajadzību pēc jauniem mājokļiem palielina arī izteiktā migrācija no attālākām pilsētām uz Rīgu, kur ir darbs un augstākas algas. Protams, ka arī šie cilvēki, tiklīdz var atļauties, iegādājas sev mitekļus. Rezultātā pieprasījums pēc dzīvojamā fonda aug. Pašlaik liela daļa dzīvokļu tiek rezervēti un sekmīgi pārdoti jau mājokļu būvniecības stadijā, kas tāpat apliecina iepriekš teikto.
Tomēr, lai nākotnes ainu nekrāsotu pārlieku rožainā krāsā, atzīmēšu arī faktorus, kas bremzē pārliecību par rītdienu un var radīt šķēršļus nozares attīstībai. Pirmā problēma ir galvās – iepriekšējā krīze bija ļoti smaga, un cilvēki baidās no jauna nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas. Rezultātā izšķiršanās par īpašuma iegādi daudziem nav viegla, un viņi var palaist garām vislabvēlīgāko brīdi sadzīves apstākļu uzlabošanai.
Taču arī nozarei nāksies domāt, kā atrisināt, piemēram, darbaspēka problēmu un ar to saistītās pieaugošās izmaksas tā, lai ļoti būtiski nepalielinātu mājokļu cenu. Tas, ka būvniekiem jau tagad nākas meklēt darbiniekus ārpus Latvijas, ir acīmredzams, un nekas neliecina, ka situācija tuvākajā laikā pēkšņi varētu mainīties.
Tomēr kā nozares eksperti mēs esam pārliecināti, ka nākamie gadi būvniecībā būs izaugsmes laiks. Iedzīvotāji arvien vairāk sajūt, ka viņu ienākumi palielinās, ka pieaug viņu ticība rītdienai. Patīkami, ka to apliecina arī pētījums.
Avots: Dienas Bizness, db.lv